Mīti par skriešanu ziemā
Ziema. Gada sākums. Jaunas apņemšanās.
Ļoti bieži mēs katra gada sākumā kaut ko apņemamies izdarīt, kaut ko labu sev vai kādam citam. Lai arī ziema lielākajai daļai cilvēku nesaistās ar skriešanu brīvā dabā, tomēr visbiežāk šo aizspriedumu pamatā ir dažādi mīti par skriešanu ziemā. 
Tu saslimsi, ja skriesi aukstā un slapjā laikā
Skriešana aukstā un mitrā laikā neapdraud tavu imūnsistēmu. Tomēr pieturies, lai pirms un pēc sesijas būtu sausas un siltas drēbes. Aukstums pats par sevi neizraisa saaukstēšanos – slimības izraisa vīrusi. Ja esi labi saģērbies un pareizi sagatavojies, skriešana ziemā var pat nostiprināt imunitāti. Ja gaiss ir ļoti auksts (zem -15 °C), vari samazināt slodzi vai skriet īsāku distanci, lai nepārslogotu plaušas.
Patiesībā daudzi eksperti uzskata, ka aukstā laikā vairāk cilvēku saslimst, jo zemā temperatūra liek cilvēkiem atrasties telpās, kur ir vieglāk apmainīties ar mikrobiem. Turklāt aukstajā laikā var arī izžūt deguna ejas, ierobežojot ķermeņa spēju filtrēt infekcijas.
Skriešana tumsā ir bīstama
Cilvēki, trenējoties tumsā, baidās no divām lietām: satiksmes un nepazīstamiem cilvēkiem, kas “slēpjas” tumsā. Satiksme ir jārespektē, ja izmanto daudz atstarotājus un galvas lukturi, tu būsi labi redzams. Lai, skrienot naktī, justos pārliecinošāk, skrien sev labi zināmās vietās, labi apgaismotās vietās vai trenējies kopā ar kādu labu draugu!
Skriešana aukstumā bojā plaušas
Dažkārt cilvēki uztraucas, ka auksts gaiss var radīt plaušu bojājumus vai elpceļu problēmas.
Auksts gaiss neizraisa plaušu bojājumus, bet var radīt diskomfortu. Jāsaprot, ka gaiss plaušās nenokļūst uzreiz: pirms tam tas iziet cauri elpošanas ceļiem, kur sasilst. Šo problēmu var mazināt, elpojot caur degunu, lai gaiss paspētu uzsilt. Taču gaisa “uzkaršanas” pakāpe ir atkarīga no skriešanas intensitātes: jo ātrāk skrien, jo biežāk un intensīvāk elpo. Šajā gadījumā gaisam var nebūt laika sasilt. Tāpēc augstas intensitātes treniņi var radīt zināmu risku plaušām. Skriešana ar zemu pulsu pareizi izvēlētā ekipējumā plaušām nekādus draudus nerada.
Ziemā var trenēties tāpat kā vasarā
Ziemas treniņi jāveic, ņemot vērā laika apstākļus un zem kājām esošās virsmas kvalitāti. Parasti šie parametri padara neiespējamu ātro treniņu veikšanu (sprinta, tempa un intervālu treniņi) - atliek tikai skriet krosu zemā tempā un attiecīgi ar zemu pulsu.
Nevar paskriet pa piesniguši vai ledainu virsmu
Ir iespējams skriet pa piesnigušu vai ledainu virsmu, ja vien ir izvēlēts pareizs skriešnas inventārs. Ar piemērotiem ziemas skriešanas apaviem kājās tas ne tikai ir iespējams, bet ir arī ļoti aizraujoši.
Ziemas skriešanas ekipējums ir pārāk dārgs
Summa, kas jāsamaksā, lai nopirktu kvalitatīvu ziemas skriešanas ekipējumu var izrādīties diezgan prāva. Bet jāņem vērā, ka tas ir ieguldījums vairākiem gadiem uz priekšu. Tādējādi, salīdzinoši lielā, pirmā investīcija savā veselībā un drošībā, lai izvairītos no paslīdēšanas un citiem ar skriešanu saistītajiem riskiem ziemā ir tā vērta.
Ziemā skrienot nav jādzer
Tas ir maldīgs priekšstats. Kad ziemā skrienam, mēs arī svīstam. Fizisko aktivitāšu laikā paaugstinās ķermeņa temperatūra, un, lai novērstu pārkaršanu, izdalās sviedri: tiem iztvaikojot, ķermenis atdziest. Ziemā, protams, šis process nav tik izteikts kā vasarā, bet tas arī notiek. Tāpēc ziemā skrienot ir jādzer. Jā, ne tik daudz kā, piemēram, vasarā pie +30, bet tomēr vajag.
Man būs pārāk auksti
Labas ziņas: skriešana sasilda! Lielākā daļa no mums uzskata, ka varam ģērbties skriešanai tāpat kā ar skriešanu nesaistītām aktivitātēm. Ejot ārā skriet vajag ģērbties tā, it kā laukā būtu par 5-10⁰C grādiem siltāks. Tas nozīmē, ka, ja skrienat pie -5⁰C, ģērbieties tā, kā ģērbtos pastaigā pie +3⁰C. Izejot ārā skriet iesākumā varētu būt drēgni, bet vajadzētu būt pietiekami ar 5-7min no skrējiena sākumu, lai ķermenis spētu uzsilt un tu justos komfortabli. Ja ārā ir zem 0⁰C, tad veic dažas dinamiskas stiepšanās kustības iekštelpās 5–10 minūtes, pirms dodies ārā. Tas palīdzēs sagatavot ķermeni skriešanai un novērsīs stīvumu aukstumā. Vēja aukstums var padarīt aukstu dienu vēl vēsāku. Mēģiniet sākt savu skrējienu, virzoties pret vēju, lai, finišējot, vējš būtu mugurā.
Skrienot ziemā, tiek sadedzināts vairāk kaloriju?
Kad skrien ziemā pa sniegu, ledu vai dubļiem, tu sadedzini tikpat daudz kaloriju, kā jebkurā citā gadalaikā. Lai gan ķermenim jāpatērē zināma enerģija, lai saglabātu siltumu, šis efekts nav tik ievērojams, lai tas būtiski ietekmētu kaloriju sadedzināšanu. Kaloriju patēriņu vairāk ietekmē skrējiena intensitāte un ilgums.
Ziemā labāk izvēlēties iekštelpu aktivitātes
Skriešana ārā pat ziemā sniedz priekšrocības – svaigs gaiss, dabas klātbūtne un pozitīvā ietekme uz garastāvokli. Piemērots apģērbs un pareiza sagatavošanās padara to pilnīgi drošu un efektīvu.
Jāģērbjas ļoti silti, lai nesasaltu
Pārāk silts apģērbs var novest pie pārkaršanas un diskomforta. Labāk ģērbties kārtās, izmantojot termo sporta apģērbu, kas palīdz saglabāt siltumu un izvada mitrumu. Pēc pirmo pāris minūšu iesildīšanās ķermenis pats uztur optimālu temperatūru.
Piebilde: Skriet ziemā vajadzētu īpaši tad, ja vēlies asāku prātu un labāku omu. Aukstā laikā gaiss ir blīvāks, kas nozīmē, ka vienā un tajā pašā tilpumā ir vairāk skābekļa molekulu, līdz ar to katrā ieelpā organismā (arī smadzenēs) nonāk vairāk skābekļa.