Pirmajās nedēļas sirds ritms, kas bija un ir slodžu dozēšanas galvenais rādītājs, pie jebkuras skriešanas “kāpa” debesīs. Ar ierobežojumiem skriešanas ātrumā bija grūti sadzīvot, jo gribas un arī var skriet ātrāk. Pulsa dēļ un arī, lai pārlieku nenoslogotu balsta-kustību aparātu treniņu procesā diezgan daudz tika izmantots velosipēds. Gāja laiks un ikgadējās vasaras nometnes dejošanā padevās vieglāk kā citus gadus. Nāca pirmie prieki par sajūtām skrienot, par pieveikto distanci, par to, ka skrienot var “paspēlēties” ar pulsu, par pašu skriešanas procesu. Ziemā slēpojot pulsa līkne bija krietni pakritusies salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Un paņemot pauzi no treniņiem 2 nedēļu garumā, kura laikā “haikingo” pa kalniem ar smaidu sejā, izrādās var sailgoties pēc skriešanas. Pēc skriešanas, kas vēl tikai 6 mēnešus iepriekš nebija tā mīļākā nodarbe, un katrs skrējiens bija izaicinājums.