Trauksme
Trauksme skar arvien vairāk cilvēku
Daudzi cilvēki ikdienā dažādu iemeslu dēļ izjūt trauksmi. Bet šā brīža situācijā, kad Ukrainā karo, trauksmaini paliek arī ikdienā “mierīgi” cilvēki, savukārt trauksmainie paliek vēl nemierīgāki, un tas ļoti nomāc. Ir jāatrod risinājums, jo šis stāvoklis palielina cilvēka risku saslimt ar citiem psihiskiem traucējumiem, piemēram, depresiju, un var veicināt diabētu, elpošanas sistēmu traucējumus un sirds un asinsvadu problēmas.
Pētījumi liecina, ka cilvēki ar trauksmi mēdz būt mazkustīgāki un veic mazāk intensīvas fiziskās aktivitātes, ja tādas vispār tiek veiktas. Tas ir ironiski, jo kedu aizšņorēšana, iziešana no mājas un kustība var būt vienīgais labākais nemedicīniskais risinājums, kas mums ir pieejams trauksmes profilaksei un ārstēšanai. Šeit derēs jebkura nodarbe, kura cilvēkam patīk. Tiek ieteikts sportot kopā ar draugiem vai kādā grupā, tādējādi socializējoties un saņemot atbalstu no draugiem. Un ja iespējams, tad jādarbojas ārā, pie dabas. Interesanti, ka pētījumi rāda, ka labākais efekts tiek sasniegts, kad tiek attīstītas gan aerobās spējas, gan spēka īpašības. Treniņiem jābūt vismaz 45 līdz 60 minūtes ilgiem un 3 reizes nedēļā, un kuri tiek veikti pietiekami augstā intensitātē, jeb 75% no maksimālās sirdsdarbības frekvences.
Kā jau visas kaites, jo vairāk un ilgstošāk ielaistas, jo grūtāk ārstējamas. Lai no tā izvairītos vajag laicīgi meklēt palīdzību pie speciālistiem, pietiekamas fiziskās aktivitātes ikdienā, izvairīties no alkohola un cigarešu lietošanas, pareizs uzturs, nelietot kofeīnu pārmērīgā daudzumā un pietiekams miegs.