Vairot veselību skrienot
Skriešana ir cilvēkam dabiska, pieejama un veselīga nodarbe. Praktiski ikviens no mums var skriet. Bērni skrien visdabiskāk - vispareizāk, bet jau pusaudža gados, ja vien nenodarbojas ar sportu, bieži vien skrien nepareizi. Arī pieaugušie, pēc ilgāka laika pārtraukuma, atsākot sportot ne vienmēr spēj objektīvi izvērtēt savu gatavību skriešanai vai jebkurai citai slodzei. Vēloties panākt efektu salīdzinoši bieži tas beidzas ar pretējo - traumām, pārslodzēm vai nepatiku pret sportu, konkrētāk skriešanu. Tagad ir pieejama tik daudz un tik plaša informācija, bieži vien diametrāli pretēja, ka ir grūti saprast ar ko sākt un kā pareizāk darīt. Kādi tad ir pareizie soļi uzsākot vai, pēc ilgāka laika, atsākot skriet:
Veselības pārbaude pie ģimenes ārsta - “pamata paka” ar kardiogrammas un analīžu palīdzību pārliecināties, ka var uzsākt treniņu procesu.
Kritiski izvērtēt savu fizisko sagatavotību - apzināties savu šī brīža dienas rutīnu un iespējas, nesākt ar lieliem mērķiem un “kalnu gāšanu”, pretējā gadījumā organisms Tevi ātri apstādinās.
Izvēlēties sporta veidu, kas Tev patīk - sportam pirmkārt ir jāsniedz pozitīvas emocijas un vēlmi ar to nodarboties, tad tas dos arī pienesumu veselībā.
Izvēlēties sporta veidu, kas Tev ir piemērots - piem., ja Tev patīk skriet, bet šobrīd ir liels svars skriešana nebūs tas ar ko sākt. Ted uzdevums ir samazināt svaru, lai skriešana (triecieni skrējiena laikā) neradītu traumas, pirmkārt jau balsta-kustības aparātā. Iesākumam lieliski skriešanas vietā var soļot (nūjot), peldēt, braukt ar velo kā arī vingrot.
Piemērots ekipējums - nepiemēroti apavi un apģērbs. Nepareizajā vietā un laikā izmantots ekipējums var radīt ļoti nepatīkamas sajūtas un pat traumas. Skriešanai nepiemēroti apavi palielina traumu risku, savukārt nepiemērots apģērbs visbiežāk izrausa nepatīkamu diskomfortu skrienot - kaut kas noberžas, saspiežas, neventilējas utt..
Iemaņu apgūšana - ja skriešana Tev ir jauna nodarbe ar ko neesi tik labi pazīstams, tad, vismaz iesākumam, būtu labi pakonsultēties un pamācīties pie kāda nozares speciālista - skriešanas (vieglatlētikas) trenera.
Piemērota slodze - te visbiežāk “talkā nāk” pulsometrs. Lielisks palīgs treniņos ļaujot kontrolēt slodzes intensitāti un monitorēt savu stāvokli. Pulsa cipari dažādās dienas aktivitātēs sniedz labu ieskatu par veselības stāvokli, piem. par pārtrenēšanos, slimību, kopēju sirds-asinsvadu stāvokli, stresu, uzbudinātību utt.
Skriešanu nosacīti var iedalīt divās daļās - lēna skriešana (aeroba slodze) un ātra skriešana (anaeroba slodze). Cilvēki, kuri skrien abās slodzes zonās visbiežāk startē kādās sacensībās, lai pārbaudītu sevi un pacīnītos ar citiem skriešanas entuziastiem. Savukārt lēno skriešanu cilvēki bieži izmanto savas veselības stiprināšanai un sacensībās šie cilvēki visbiežāk nepiedalās. Skriešana, īpaši lēna skriešana, ir veselību veicinoša un ļoti efektīva nodarbe, lai paaugstinātu savas dzīves kvalitāti. Ieguvumu ir ļoti daudz: nostiprina sirds-asinsvadu sistēmu, uzlabo organisma vielmaņu, uzlabo plaušu kapacitāti, stiprina kaulus un muskuļus, veicina smadzeņu un muskuļu apasiņošanu, stabilizē nervu sistēmu, daudzi slimību profilakse utt.
Bet kā rāda prakse, tad lēno skriešanu bieži vien cilvēki veiz pārāk ātri. Lai no tā izvairītos lieliski noder pulsometrs vai ja tāda nav, tad elpošana caur degunu (ja nav iesnas vai kādas deguna pataloģijas). Šis ir būtisks moments, jo cilvēki bieži nav gatavi tam, ka viņu sirds-asinsvadu sistēma ir ļoti vāja un viņi skriešanu veic pārāk augstā intesitātē. un ja tas vēl atkārtojas pietiekami bieži, tad rodas traumu riski, pērtrenēšanās un cilvēka “veselības grozs” drīzāk tiek tukšots nekā papildināts.