Iepazīstieties - Jānis Šnepste!
Jānis ir 47 gadus jauns 3 bērnu tēvs un īstens Latvijas patriots. Ar skriešanu Jānis ir aizrāvies pēdējos 10 gadus. Iesākums skrējēja gaitām diezgan izplatīts - uzlabot savu veselības stāvokli, Jāņa vārdiem “Beidzu lietot alkoholu, izmetu TV un vajadzēja aizpildīt veselīgi laiku”. Savukārt skriešanas turpinājums vairs nebija tik banāls, un pašreizējā posmā Jānis, iepriekš “veselības meklētājs”, ir kaislīgs ultra distanču skrējējs. “Ultras var skriet lēnām un tas man patīk labāk nekā skriet ātri 10km vai pusmaratonu, jo plauša nopīpēta. Ultras ļauj iepazīties ar jaunām vietām no cita skatapunkta un tai pat laikā man patīk sevi arī izaicināt. Esmu veselī bas meklētājs caur ultrām” - Jānis komentē savu aizraušanos ar ultrām.
Te gan der piebilsts, ka priekš sevis Jānis par ultru ir definējis distanci kura ir vismaz 100km gara! Mūsu klubā neviens cits vēl nav izaudzis līdz Jāņa līmenim un nav gatavs sevi “izaicināt un mīlēt” ultrās (Tev lasītāj ir visas iespējas kļūt par kluba otro ultru). Šā gada pavasarī Jānis pieveica vienu no sarežģītākajiem un savu “sapņu saraksta” skrējieniem - Marathon Des Sables. Pasākums 6 dienās, aptuveni 250km garumā tuksnesī. Izklausās pēc īstas “medus maizes” vai ne? Kopumā Jāņa kontā ir 8 “īstās ūltras” kalnos ar daudziem kāpummetriem (neskaitot rogainingus) ultras un 15 “mazās ūltras”, kas ir starp maratonu un 100km distanci, kā arī 3 klasiskie maratoni.
Kuplā ģimene un saspringtais darba grafiks kā izrādās nav šķērslis, lai Jānis spētu veiksmīgi sagatavoties saviem skrējieniem. Raugoties uz Jāni caur treniņu prizmu spilgti iezīmējas viņa disciplīna, apņēmīgums, spēja ieklausīties savā ķermenī, neatlaidība, mērķtiecība un plānošanas spējas augstākajā līmenī. Prieks, ka sadarbības laikā (1 gads ar astīti) Jānis ir spējis izvairīties no būtiskām traumām, kas liktu apstādināt treniņu procesu uz vairākām dienām.
Daži jautājumi Jānim:
Maratons un šosejas skrējieni nevilina?
Vilina. Jau morāli gatavojos Medokas Vīna maratonam.
Kā, kad un kāpēc normāls cilvēks sāk skriet ultras?
Nekad. Jo normāli cilvēki neskrien Ultras.
Par nenormālu paliek, kad izlasa Kristofera Makduglasa Dzimuši, lai skrietu!
Ja nopietni, tad kad saproti, ka taku Ultras ir izcils piedzīvojums, motivators, un nav tik ātri jāskrien.
Kādēļ, ar savu ievērojamo pieredzi, negatavojies sacensībām patstāvīgi?
Plānošana aizņem laiku
Neesmu tik disciplinēts, lai ievērotu savus plānus
Kluba koptreniņi ir vērtība!
Tavuprāt, tu treneriem esi “grūts” vai “viegls” audzēknis?
Grūts, jo esmu prasīgs. Viegls, jo centīgi ievēroju trenera norādījumus.
Kur tu smelies apņēmību treniņiem kritiskos slinkuma brīžos?
Vajadzīga motivācija lielās episkās sacensības.
Es tādus slinkuma brīžus neatceros. Pārsvarā tas bijis saistīts ar pārslodzi darbā vai pēc lielām sacensībā. Tad vajag dienu paņemt brīvu un vieglo treniņu nedēļu. Pavisam brīvu negribas, jo tad grūti atsākt.